Esejas paraugs par izglītību

……….

Nav noliedzams, ka formālajā izglītībā Indonēzijā (līdz šim) cilvēka panākumu mēraukla patiešām ir atkarīga no augstās un zemās atzīmes, ko viņi saņem vai nu ar vērtību novērtēšanas pasākumiem, ko nosaka pedagogi, skolas vai valdība centrs. Šādas uz vērtībām orientētas izglītības paradigmas sekas liek cilvēkiem domāt par ceļu atrašanu lai to varētu uzskatīt par veiksmīgu, īstenojot optimālas vērtības, tostarp praktizējot krāpšana. Savukārt viena no ideālās izglītības būtībām ir radīt kvalitatīvus un integrētus cilvēkus, izmantojot reliģiskās vērtības, godīgumu un atbildību.

Izglītības pasaulē jēdziens godīgums paplašinās, parādoties jaunam terminam, proti, akadēmiskais godīgums vai akadēmiskais godīgums akadēmiskais godīgums. Akadēmiskais godīgums pats par sevi ir viens no akadēmiskās integritātes aspektiem (akadēmiskā integritāte). Dr. Treisija Bretaga, pētniece no Dienvidaustrālijas universitātes, akadēmisko integritāti raksturo kā darbības, kuru pamatā ir uzticības, taisnīguma, cieņas, atbildības, pazemības un godīguma vērtības vienatnē. Praksē tiek uzskatīts, ka godīguma jautājums ir saņēmis vislielāko pasaules akadēmisko aprindu uzmanību. Tas ir balstīts uz gadījumu skaitu, kas atspoguļo zemās godīguma vērtības cilvēkā, bez izņēmuma skolēniem un pedagogiem.

Viens no gadījumiem, kad novirzās no akadēmiskā godīguma, ir akadēmiskā krāpšana jeb akadēmiskā krāpšana akadēmiskā krāpšanās. Pati akadēmiskā krāpšanās, pēc Deitona domām, ir kāda mēģinājums gūt panākumus negodīgi. Ar saki citas, tādas darbības kā krāpšana, plaģiāts, zagšana un/vai kaut ko, kas saistīts ar akadēmiķiem, viltošana ar mērķi gūt panākumus var klasificēt kā akadēmisku krāpšanos un/vai novirzi no godīguma akadēmiskais. Tātad, kā ir ar akadēmiskā godīguma empīriskajiem nosacījumiem Indonēzijā?

Akadēmiskais godīgums kā pamatkapitāls Ceļā Paaudze Zelts

Godīgums ir cieši saistīts ar patiesību un morāli. Būt godīgam ir cilvēka morālās kvalitātes pazīme. Kļūstot par kvalificētu cilvēku, mēs spējam veidot ideālu sabiedrību. Ideāla sabiedrība radīs arī ideālu paaudzi, proti, zelta paaudzi. Termins zelta paaudze faktiski ir termins, ko 2012. gada Valsts izglītības dienas svinību laikā izmantoja bijušais izglītības un kultūras ministrs (Mendikbuds) Muhameds Nuhs.

M. Nuh (sveiciens) teica, ka no 2010. līdz 2035. gadam Indonēzijas tauta tiks svētīta ar iespējamiem resursiem Cilvēkresursi (HR) ārkārtīgi liela produktīvā vecuma iedzīvotāju skaita veidā vai labāk pazīstami kā bonusi demogrāfija. Ja mēs šo iespēju varēsim izmantot labi, tas noteikti pozitīvi ietekmēs Indonēzijas tautas progresu cilvēkresursu ziņā. Tāpēc izglītības attīstības stratēģiskā loma to īstenošanā ir ļoti svarīga.

Izglītībai patiesībā vajadzētu būt ieguldījumam cilvēkresursos (cilvēkkapitāla investīcijas), kas var radīt konkurences klimatu, kas ļauj visiem cilvēkiem ar kvalificētu cilvēkresursu palīdzību piedalīties valsts pārvaldē un attīstībā. Tāda ir zelta paaudzes būtība, proti, paaudze, kas spēj panākt pārmaiņas, stāvot uz savām kājām.

Arī zelta paaudze nerunā tikai par savu cilvēkresursu intelektuālo inteliģenci, bet arī cilvēkresursos veidotajam raksturam jābūt zelta raksturam. Būtībā zelta raksturs ir galvenais pamats zelta paaudzes veidošanai. Viens no mums visiem zelta rakstura rādītājiem ir godīgums, īpaši izglītības jomā, proti, akadēmiskais godīgums. Šī iemesla dēļ ieguldījumiem cilvēkresursos ir jāattiecas arī uz cilvēka raksturu, proti, godīgu cilvēku.

Augt Akadēmiskais godīgums cauri Rakstura izglītība

Rakstura izglītība vai Rakstura izglītība ir sistēma ideālu cilvēka rakstura vērtību ieaudzināšanai izglītības vidē. Rakstura audzināšana bieži tiek saukta par morālo izglītību un/vai morālo izglītību, proti, izglītību, kas māca cilvēkos labestības vērtības. Viena no vērtībām, kas iestrādāta rakstura izglītībā, ir godīguma, īpaši akadēmiskā godīguma, vērtība. Rakstura izglītība var veicināt akadēmisko godīgumu cilvēkā. Tāpēc ir nepieciešama stratēģija, kas efektīvs rakstura audzināšanas īstenošana.

Stratēģija rakstura izglītības īstenošanai, lai veicinātu godīgumu, ko var veikt katrā skolā/pilsētā, var būt: četri nepārtraukti veidi, proti: (1) Mācīšanās, kas nozīmē, ka skolotājam ir jānodod akadēmiskā godīguma vērtības, izmantojot mācību process, (2) priekšzīmīgs, kas nozīmē, ka akadēmiskais godīgums ir jāpiemēro vai jāmodelē ar izglītības komponentiem skolā skola/universitāte. (3) Stiprinot, skolas/universitāte var izveidot īpašas programmas, piemēram, veidot banerus/reklāmkarogus, kas izskaidro akadēmiskā godīguma nozīmi ar mērķi stiprināt godīguma vērtību. (4) Pieradināšana, skolām jāspēj izveidot ieradumus akadēmiskajam godīgumam, piemēram, aizliegt plaģiātu, aizliegt krāpšanos, krāpšanos un tā tālāk. Četri veidi tiks īstenoti labi, ja visi izglītības komponenti spēs tos labi pielietot.

Noslēgumā es gribētu citēt teikums ko pasaules valstsvīri bieži izsaka: "Labāk būt godīgam neveiksminiekam, nevis veiksmīgam cilvēkam, bet melim." Hmm… Kuru izvēlēsimies??

Skolotājiem ir jābūt paraugiem, kurus apbrīnot un atdarināt. Viņa rokās jauniešiem ir uzticēts attīstīties par morāli un cilvēka cieņu sargājošiem cilvēkiem. Nejautājiet, cik lielu algu pelna skolotājs, jo tas nav tā vērts, ko viņi ir izdarījuši. Skolotāju centība un kalpošana tautas audzināšanā vienmēr būs iegravēta, kaut arī elpa ir atdalījusies no ķermeņa.

Taču mūsdienās uzskats par skolotājas dižciltīgo figūru sāk izgaist. Tas atspoguļojas daudzos gadījumos, kas notiek ar skolotājiem. Šķiet, ka skolotāji atrodas krustcelēs. Pildot savus pienākumus, skolotājus tagad nereti aizēno dažādi draudi, sākot no viegliem līdz dzelzs stieņiem.

Apstākļi tagad ļoti atšķiras no pagātnes. Agrāk bija daļa no skolotājas aizrādīšanas skolēniem no skolotāja uzmanību. Nav brīnums, skolotāj laikmets kādreiz bija ļoti autoritatīvs studentu un sabiedrības acīs. Iedomājieties, ja skolotājs ir skatījies uz skolēniem ar klusu skatienu, tad skolēni uzreiz sapratīs savas kļūdas. Neviens neziņoja un neapsūdzēja skolotāju cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanā, jo skolotājs aizrādīja vai sankcionēja skolēnu kļūdas.

Bet ko darīt, laiki ir mainījušies. Agrāk skolotājs bija paraugs, skolotāja figūra, kas jāciena, tagad ir otrādi. Skolotājus mūsdienās uzskata par akadēmiskām "mašīnām", nevis par figūrām, kuras ir jāatdarina, jāmīl un jāciena gan skolas vidē, gan ārpus tās. Nav pārsteidzoši, ka daudzi gadījumi, kad skolēni slikti izturas pret skolotājiem, ir izraisījuši jauniešu morāles sabrukumu.

Pēdējā laikā izglītības pasaule Indonēzija šokēti par dažādiem skolēnu vardarbības gadījumiem pret saviem skolotājiem. Dažāda veida pieredze un gadījumu hronoloģija parāda, ka studentu ētikā un morālē kaut kas nav kārtībā. Šis fakts vēl vairāk uzsver rakstura audzināšanas nozīmi skolēniem. Rakstura izglītība ir vērsta ne tikai uz akadēmiskā materiāla pasniegšanu, bet arī uz ētikas un manieres attīstīšanu par to, kā skolēniem vajadzētu uzvesties un cienīt skolotājus.

Mums jāiemācās godāt skolotājus no Japānas. Kad 1945. gadā atombumbas tika nomestas uz Hirosimu un Nagasaki, imperators Hirohito lika izglītības ministram saskaitīt dzīvojošo skolotāju skaitu. Skolotāji tika savākti, un viņiem tika dots grūts uzdevums izveidot Japānu par pārāku valsti.

Skolotāja godības perspektīvas atjaunošana ir reāls solis, kas jāsper visām sabiedrības sastāvdaļām. Ne tikai atbildība par skolas vidi. Sākot no ģimenes, kas ieaudzina reliģiskās un ētiskās vērtības, vidi un plašsaziņas līdzekļi Arī masām jābūt uzmanīgiem, dodot visas brilles un informāciju. Jo tieši vai netieši šīs lietas veido skolēna raksturu, kurš atrodas identitātes meklējumu procesā. Turklāt ēka komunikācija, gan starp skolēniem, gan skolotājiem, lai nerastos pārpratumi, kas noved pie neapstrādāts sist. Neļaujiet Indonēzijas izglītības pasauli aptraipīt ar frāzi "skolotāji ir aizņemti ar mācīšanu, kamēr skolēni ir aizņemti ar sitieniem".