Novelēs esošie un ārējie elementi

Īss stāsts ir viens no literārajiem darbiem rakstīšanas jomā. Īss stāsts (īss stāsts) ir literāra darba veids, kas tiek pasniegts rakstiski un satur stāstus vai īsus stāstus, kas aprakstīti īsi un skaidri. Īsos stāstos parasti ir tikai konflikts vai problēma, un tos pavada konflikta/problēmas atrisināšana. Īsiem stāstiem vai stāstiem ir noteikti rakstīšanas noteikumi, lai veidotu sižetu tā, lai lasītājam radītu labu darbu. Īsi stāsti tiek veidoti no autora idejas par stāsta galveno tēmu un pēc tam veidoti atbilstoši noveles rakstīšanas sižetam, pievēršot uzmanību tajā esošajiem elementiem.

Īso stāstu raksturojums

Dažas no īsa stāsta īpašībām ir šādas:

• Vārdu skaits īsajā stāstā parasti nepārsniedz 10 tūkstošus vārdu.
• Noveles saturam jābūt īsam, skaidram un kodolīgam
• Tēma vai stāsts satur ikdienas dzīves pieredzi, gan paša autora, gan citu dzīves pieredzi
• Noveles varoņi nav padziļināti apspriesti
• Konflikts, kas rodas stāstā, ir tikai viens konflikts
• Stāstā ir konfliktu atrisināšana
• Stāsts novelē ir daiļliteratūra

Īsā stāsta veidošanā ir divi elementi, proti, iekšējie elementi un ārējie elementi. Šie divi elementi ir cieši saistīti, veidojot īsus stāstus, lai tie labi izskatītos un lasītājus varētu labi izbaudīt sižetu.

Iekšējais elements

Iekšējie elementi ir elementi, kas veido literāru darbu, šajā gadījumā īsos stāstus no pašā literatūrā. Īsā stāsta būtiskie elementi sastāv no:

1. Tēma

Tēma ir tēma, kas ir stāsta (galvenās idejas) pamatā. Tēmas parasti netiek pasniegtas tieši, bet ir netiešas, un tās var secināt pats lasītājs.

1. attēls

Raksturojums ir rakstura piešķiršana stāsta varonim. Katra varoņa rakstura / rakstura vai rakstura piešķiršana būs redzama no varoņa uzvedības, domām, runas un uzskatiem par kaut ko. Ir divu veidu raksturošanas metodes, proti, analītiskās metodes un dramatiskās metodes.

• Analītiskā metode ir raksturojums, kas tiek pasniegts tieši, piemēram, laipns, dusmīgs, spītīgs, ļauns utt.
• Savukārt dramatiskā metode ir raksturojums, kas tiek pasniegts netieši, proti, caur varoņu dialogu, attēlojot raksturu un uzvedību vai domāšanas veidu.

Papildus divām iepriekš minētajām lietām raksturojumi tiek atšķirti arī pēc varoņa izskata, proti, varonis un antagonists.

• Galvenais varonis ir varonis, kurš spēlē godīgu, laipnu, izpalīdzīgu un citu varoni, kurš ir laipns.
• Antagonisti ir varoņi, kas spēlē viltīgus, negodīgus, ļaunus, meļus un citus sliktus tēlus.
• Tritagonists ir varonis, kurš ir starpnieks vai sadarbojas starp galveno varoni un antagonistu. galvenā varoņa varonis ved tāpat kā galvenais varonis.

1. Iestatījumi/fons

Iestatījums vai iestatījums stāstā var būt vieta, atmosfēra vai laiks. Iestatījumā/fonā ir trīs galvenie elementi, proti:

• Vietas uzstādījums, kas saistīts ar vietu, kur novelē notiek notikumi
• Laika iestatījums, kas saistīts ar notikuma laiku
• Atmosfēras fons, kas saistīts ar atmosfēru vai sajūtām notikumā

4. Skatupunkts

Skata punkts ir autora viedoklis stāsta stāstā. Skata punkts spēj ielikt autoru un lasītāju par stāsta galveno varoni vai citu personu. Ir 3 saki mainīt cilvēku skatījumā:

• Pirmās personas skatījums, proti, autora skatījums tā, it kā viņš būtu tieši iesaistīts kā stāsta galvenais varonis. Piemērs: es, es, es (vienskaitlis); mēs, mēs (daudzskaitlī)
• Otrās personas skatījums, proti, autora skatījums tā, it kā autors stāstītu stāstu. Piemērs: jūs (vienskaitlis), jūs (daudzskaitlī)
• Trešās personas skatījums, autora skatījums ir tā, it kā autors jūt, zina, pārdzīvo, kas notiek ar stāsta varoņiem. Piemērs: viņš (vienskaitlis), viņi (daudzskaitlī)

5. Sižets vai sižets

Sižets vai sižets ir stāsta gaita. Stāstu secības pamatā parasti ir laiks, cēloņu un seku notikumi vai kaut kas cits. Vispārīgi runājot un visbiežāk, sižets sākas ar iepazīšanos vai tikšanos starp varoņiem, konflikta rašanos, konflikta virsotnēm, konflikta virsotni vai kulmināciju, konflikta atrisināšanu, tad beigām (atvadīšanās vai konflikta risinājuma rezultāts). Sižetu var arī modificēt atbilstoši autora vēlmēm, piemēram, cēloņu un seku stāsts vai sižets uz priekšu un atpakaļ starp cēloni un sekām. Stāstā sižetu veido autors, lai izveidotu stāsta posmus, lai stāsta saturs nemulsinātu lasītāju. Izmantotais sižets ir sadalīts vairākos veidos, proti:

• Progresīvs sižets vai progresīvs sižets, kas virzās uz priekšu ar stāsta posmiem, kas stāsta notikumus secīgi, sākot no sākuma, vidus un beigām. Parasti sākot no katra varoņa iepazīstināšanas, konflikta rašanās, konflikta pīķa, konflikta risināšanas, konfliktu risināšanas.
• Atpakaļējais sižets vai regresīvs sižets, kas ir stāsta posms, kas stāsta par stāsta beigas, pēc tam iet atpakaļ, atceroties, kā stāsts notika.
• Jaukta plūsma vai kombinēta plūsma, t.i., plūsmas uz priekšu un atpakaļ kombinācija, ieiet iekšā Stāsts var būt secīgs un pēc tam ievietots atpakaļ vai atpakaļ, vai pārmaiņus starp sižetiem uz priekšu un atpakaļ atkāpies.

1. Mandāts

Mandāts ir mācība vai ziņa ietverts stāsta saturā, tāpēc tas prasa izpratni no lasītāja. Mācības/vēstules var būt pozitīvas vai negatīvas.

1. Stils valodu

Stils valodu ir autora īpaša iezīme, aprakstot vai aprakstot stāsta saturu, izmantojot viņa lietotos vārdus, frāzes, runas figūru.

Ārējais elements

Ārējie elementi ir elementi, kas atrodas ārpus literāra darba (īsa stāsta), bet netieši ietekmē darba saturu literatūra. Daži ārēji elementi, kas saistīti ar literāra darba izveidi, tostarp:

1. Radīšana/Izveides fons 

Stāsta tapšanas fons ir pamats, kas paredzēts lasītājam sniegt izpratni par to, kas un kāpēc tiek veidots literārs darbs. Vai arī sniedziet izpratni par to, ko autors vēlas nodot lasītājam.

1. Autora fons

Stāsta tapšanā visietekmīgākais ir arī autora fons. Autora priekšvēsture ir šāda:

• Biogrāfija: autora biogrāfijas biogrāfija, par viņa izglītību
• Literatūras žanrs: autoram ir savs literārais žanrs, kas ir viņa preču zīme. Autora fonu pavada arī viņam tīkamā stāsta plūdums.
• Psiholoģiskais stāvoklis: autora psiholoģiskais stāvoklis tēmas izvēles, izmantotās valodas, izmantotā sižeta, autora dzīves skatījuma, uzskatu un tā tālāk veidā.

1. Kopienas situācija/stāvoklis

Situācijas, kas veidojas vai rodas sabiedrības vidū, piemēram, ideoloģija, politika, sociālās attieksmes, kultūra, kā arī kopienas ekonomiskais stāvoklis. Parādās kopienas kultūras fons stāsts var būt rakstīts uzstādījuma formā vai parādīties varoņu dialogā, vai autora stāstījumā.

Tādējādi īso stāstu iekšējo un ārējo elementu apraksts. Cerams, ka noderēs.