Indonēzijas neatkarības pasludināšana: fons, teksta saturs, atšķirības

1945. gada 17. augusts ir vēsturisks datums visiem Indonēzijas pilsoņiem. Tāpēc, ka piektdien, 1945. gada 17. augustā, sākās vēsturiski notikumi attiecībā uz Indonēzijas neatkarības pasludināšanu.

Neatkarības proklamēšanu tūlīt nolasīja Ir. Soekarno Dr. Gadā notikušais Mohammads Hatta Jalan Pegangsaan Timur Nr. 56, Džakartas centrālā daļa.

A. Proklamēšanas fons

1945. gada 6. augustā Amerikas Savienotās Valstis nometa atombumbu Japānas pilsētā Hirosimā, kas sāka demoralizēt Japānas armiju.

Dienu vēlāk Indonēzijas Neatkarības sagatavošanas izmeklēšanas aģentūra (BPUPKI) vai Dokuritsu Junbi Cosakai - mainīja nosaukumu uz Indonēzijas neatkarības sagatavošanas komiteju (PPKI) vai Dokuritsu Junbi Inkai japāņu valodā.

Tas ir paredzēts, lai vēl vairāk uzsvērtu vēlmi un mērķi sasniegt Indonēzijas neatkarību.

1945. gada 9. augustā uz Nagasaki pilsētas tika nomesta otra atombumba, liekot Japānai padoties ASV un tās sabiedrotajiem.

Šo brīdi Indonēzija izmantoja, lai pasludinātu savu neatkarību.

Soekarno un Hatta kā PPKI vadītāji un Radžimans Wedjodiningrats kā bijušais BPUPKI priekšsēdētājs tika nogādāti Dalatā, Vjetnamā, lai tiktos ar maršalu Terauči.

Viņiem tika paziņots, ka Japānas karaspēks atrodas uz sakāves robežas un Indonēzijai piešķirs neatkarību.

Tikmēr 1945. gada 10. augustā Sutans Sjahrirs pa radio bija dzirdējis ziņas, ka Japāna ir padevusies sabiedrotajiem.

Pazemes kaujinieki gatavojas pasludināt Indonēzijas neatkarību un noraida neatkarības formu, kas tika pasniegta kā dāvana no Japānas.

1945. gada 12. augustā japāņi ar maršala Terauči starpniecību Dalatā, Vjetnamā, pastāstīja Soekarno, Hatta un Radjiman Wedyodiningrat.

To, ka Japānas valdība nekavējoties piešķirs Indonēzijai neatkarību, un neatkarības pasludināšanu varētu īstenot pēc dažām dienām.

Divas dienas vēlāk, kad Soekarno, Hatta un Radžimans atgriezās dzimtenē no Dalata, Sutah Syahrir mudināja Soekarno nekavējoties pasludināja neatkarību, jo viņš Dalatas sanāksmes rezultātus uzskatīja par krāpšanos Japāna.

Tāpēc, ka Japāna bija padevusies sabiedrotajiem un, lai izvairītos no nacionālistu nometnes šķelšanās starp pro-japāņiem.

Soekarno atgādināja Hattai, ka Syahriram nebija tiesību pasludināt neatkarību, jo tās bija PPKI tiesības.

Tikmēr Syahrir uzskatīja, ka PPKI izveidoja Japāna, un PPKI neatkarības pasludināšana bija tikai japāņu dāvana.

1945. gada 14. augustā Japāna oficiāli padevās uz kuģa esošajiem sabiedrotajiem ASV Misūri štats.

Indonēzijā joprojām pie varas ir Japānas armija un flote, jo Japāna solīja atdot varu Indonēzijā sabiedrotajiem.

Sutah Syahrir, Wikana, Darwis un Choerul Saleh dzirdēja ziņas BBC radio.

Dzirdējusi baumas, ka Japāna noliecas uz ceļiem, jaunā grupa mudināja vecākās grupas pārstāvjus nekavējoties pasludināt Indonēzijas neatkarību.

Veci cilvēki nevēlas steigties. Viņi nevēlas asinsizliešanu sludināšanas laikā.

Soekarno un Hatta devās pie Japānas militārajām varas iestādēm (Gunsei), lai iegūtu informāciju savā birojā Koningspleinā (Medan Merdeka).

Bet birojs ir tukšs. Pēc tam Soekarno un Hatta kopā ar Soebardjo devās uz kontradmirāļa Maeda Notfu biroju Jalan Medan Merdeka Utara (Maeda māja Jl Imam Bonjol 1).

Maeda viņus sveica ar apsveikumiem ar panākumiem Dalatā. Atbildot, viņš nebija saņēmis apstiprinājumu un joprojām gaidīja instrukcijas no Tokijas.

Pēc atgriešanās no Maedas Soekarno un Hatta nekavējoties gatavojās Indonēzijas neatkarības sagatavošanas komitejas (PPKI) sanāksmei 1945. gada 16. augusta plkst.

Nākamajā dienā Jalana Pejambona birojā Nr. 2, lai pārrunātu visu, kas saistīts ar neatkarības pasludināšanas sagatavošanu.

Dienu vēlāk spiediena satricinājums, kas prasīja, lai Indonēzija pārņemtu varu, arvien vairāk sasniedza vairāku grupu jaunieši.

PPKI sanāksme 16. augustā pulksten 10 netika rīkota, jo Soekarno un Hatta neparādījās.

BPUPKI dalībnieki vēsturiskajā ceļojumā uz Indonēzijas neatkarību, dr. Radžimans bija vienīgais, kurš aktīvi iesaistījās nacionālās cīņas arēnā, sākot no Boedi Oetomo parādīšanās līdz BPUPKI izveidošanai.

B. Proklamācijas lasīšanas sekundes

Jauniešu un veco cilvēku sarunas par Indonēzijas neatkarības pasludināšanas teksta sagatavošanu notika pulksten 02.00 - 04.00 no rīta.

Sludinājuma teksts tika uzrakstīts admirāļa Tadashi Maeda Jalan Imam Bonjol ēdamistabā Nr. 1. Sludinājuma teksta sastādītāji ir Ir. Soekarno, Dr. Moh. Hatta, un Mr. Ahmads Soebardjo.

Sludinājuma teksta koncepciju ir uzrakstījis Ir. Pats Sukarno.

Priekšējā telpā klāt bija arī B.M Diah, Sayuti Melik, Sukarni un Soediro. Sukarni ieteica, ka tie, kas parakstīja sludinājuma tekstu, ir Ir. Soekarno un Dr. Moh. Hatta Indonēzijas tautas vārdā.

Sludinājuma tekstu drukāja Sayuti Melik. No rīta, 1945. gada 17. augustā, Soekarno dzīvesvietā Jalan Pegangsaan Timur 56.

Pasākums sākās pulksten 10.00, lasot Soekarno Indonēzijas neatkarības pasludināšanas tekstu un sekoja īsa runa bez teksta.

Tad plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs, kuru bija uzšuvis Fatmavati, un tam sekoja tā laika Džakartas mēra vietnieka Soevirjo un Barisan Pelopor vadītāja Moevardi piezīmes.

C. Sludinājuma teksta saturs

• Ar šo mūsu proklamācijas oriģinālteksts, Indonēzijas tauta, pasludina Indonēzijas neatkarību. Jautājumi par varas nodošanu d.l.l., jāveic ar vislielāko rūpību un pēc iespējas īsākā laikā. Djakarta, 17 - 8 - '05
  Indonēzijas tautas pārstāvji
• Autentisks teksts
  P R O K L A M A S I Mēs, Indonēzijas tauta, pasludinām Indonēzijas neatkarību. Jautājumi par varas nodošanu d.l.l., jāveic pamatīgi un pēc iespējas īsākā laikā. Djakarta, 17. diena boelan 8 tahoen 05
  Indonēzijas tautas vārdā.
  Soekarno / Hatta

D. Atšķirība starp sludinājuma oriģinālo un autentisko tekstu

• Vārds "Proklamācija" tiek mainīts uz "P R O K L A M A S I"
• Vārds "Lietas" tiek mainīts uz "Lietas"
• Vārds "temps" tiek mainīts uz "temps"
• Vārds "Djakarta, 17 - 8 - '05" tika mainīts uz "Djakarta, 17. diena boelan 8 tahoen 05"
• Vārds "Indonēzijas nācijas pārstāvji" tika mainīts uz "Indonēzijas nācijas vārdā"
• Sākotnējā sludinājuma tekstu ir uzrakstījis Ir. Soekarno un Dr. Moh. Hatta un Mr. Radens Ahmads Soebardjo. Kaut arī autentiskā teksta saturs ir Mohamad Ibn Sayuti Melik rakstīšanas rezultāts.
• Sākotnējā sludinājuma teksts netika parakstīts, savukārt autentisko tekstu - Ir. Soekarno un Dr. Moh. Hatta.