3 īsu aprakstošu dzejoļu piemēri indonēziešu valodā
Daži piemēri no dažādi dzejas veidi jau ir parādīts iepriekšējos rakstos. Attiecīgie raksti ietver: liriskās dzejas piemērs,stāstošās dzejas piemēri, romantiskās dzejas piemēri, oda dzejas piemērs, balādes dzejas piemērs, himnas dzejas piemērs, elegijas dzejas piemērs, un epigrammas dzejas piemērs. Šajā rakstā tiks sniegti arī daži citu dzejas veidu piemēri, kur attiecīgais dzejas veids ir dzeja aprakstošs. Īsumā tiks prezentēti šāda veida dzejas piemēri.
Aprakstošā dzeja pati par sevi ir dzejolis, kas dziļi apraksta noteiktu objektu - vai tas būtu cilvēks, vieta vai atmosfēra. Dzejoļa īpašības vai pazīmes ir līdzīgas dzejolis ietvertajām īpašībām vai īpašībām apraksta eseja un apraksta punkts. Attiecībā uz īsās aprakstošās dzejas piemēriem valodaIndonēzija ir šāds.
1. piemērs:
Dzejoļi par apburošo skumjo meiteni
Kad skatos uz viņu
Tās nokarenas acis
Kā brīze, kas pieskaras nosvīdušai ādai
Varbūt lajs domāja, ka tas liecina par nogurušām acīm
Bet man nē
prieks manis
Skumjas acis ir dabiskas tādas, kādas tās ir
Tās skumjās acis, kas viņam ir
Ir sagūstījis manas jūtas
lai šī sajūta nevilcinās
Lai nozagtu viņas skumjās acis un aizvestu uz sapņu zemi
2. piemērs:
Saulriets ciematā¹¹
Autors: Sitor Situmorang
Padarīt Bakri + Māti
krēsla iekšā ciemats-ciemats
Starp ciemiem
un saule tiek atbalstīta
pusaugu meitenes:
Apaļie podi
dedzinošs māls
veco amatnieku kalšana
vakara Saule.
Starp ūdens avotiem
un ciemata vārti
kritiens uz smilšu ceļu
nāc mājās no dušas
pusaugu meitenes
Mēness uz galvas
Sitor Situmorang, In Atskaņa, (Bandung, Pustaka Jaya: 2016), 15. lpp.
3. piemērs:
Baseins pagalmā²
Autors: Sapardi Djoko Damono
/1/
Dūdā pūstošās lapas joprojām lūkojās uz augļiem, kas tos dzemdēja. Viņš vēlējās, lai varētu viņai pietrūkt. Neaizmirsīs to dienu pirms rītausmas lietus vēja nests to lēnām grieza, atbrīvodams to no zara, kuru apgrūtināja tik daudz lapu, ka tas visu laiku centās nesūpoties. Viņam vairs nebija laika vērot sauli, kas arvien pazuda - parādījās starp birzīm, kas dienas laikā sagaidīja, ka sūnas aptinās akmeņus un pielīp pie dīķa sienām. Pirmajā dienā, kad viņš gulēja šajā baseinā, viņam likās kaut kā pietrūkst, bija tāda vēja ieleja viņš to vairs nevarēs sajust ūdenī, kas sola viņu drīz pūt pēc vielu ko tā satur, iesūcas tās porās. Bija tāda saules mirdzums, ka viņš nekad vairs nevarēs dzīvot, kura gaismas stari mīlēja pieskarties viņa siltumam uz zariem, kas tikai nočukstēja, kad vējš pagāja neko nesakot. Šī viela nav vējš. Viela nav saules gaisma….
……………………………………………………………………………………………………………………..
²Sapardi Djoko Damono, locīšanas attālums, (Džakarta, Gramedia: 2015), 98.-99.lpp. Iepriekš minētais dzejolis tika uzrakstīts neatbilstoši oriģinālteksta formai, lai dzejoli varētu rakstīt atbilstoši šajā rakstā norādītajam rakstīšanas formātam.
Šie ir daži aprakstošās dzejas piemēri indonēziešu valodā. Ja lasītājs vēlas uzzināt dažus citus dzejas piemērus, lasītājs var atvērt rakstu 3. strofas dzejoļa paraugs par māti, 3 strofu dzejas piemērs par dabu, 3 strofu dzejoļa piemērs par draugu, 3. strofas dzejoļa paraugs par skolotāju, un 3 strofu dzejoļa piemērs par varoni. Šoreiz diskusija ir pietiekama, līdz šeit. Cerams, ka tas ir noderīgi un spēj pievienot ieskatu visiem lasītājiem gan dzejas sfērā, gan indonēziešu valodā kopumā. Tas ir viss un paldies.