4 atšķirības starp Hikayat un novēlēm indonēziešu valodā

Pasakas un noveles ir divas no tām prozas veidi Turklāt romānu veidi, visādas pasakas, romantikas veidi, drāmas veidi, un arī eseju veidi. Turklāt abas prozas ir iekļautas arī nezinātnisku eseju veidi. Katrai pasakai un stāstam ir savas īpatnības, kas tos atšķir. Šajā rakstā mēs apspriedīsim atšķirības starp abiem, kur sāksies diskusija no vispirms definīciju un raksturojumu skaidrojums. Diskusija ir šāda!

1. Sāga

Hikayat ir proza, kas stāsta par izdomātu varoņu vai notikumu brīnumiem un kā galveno valodu izmanto malajiešu valodu. Pašam stāstam ir vairākas pazīmes, kur šīs īpašības ir:

• Autora vārds nav zināms vai anonīms.
• Stāsts mēdz veidoties vietā, kur atrodas pils dzīve.
• Satur vērtības tradicionāls tā iekšpusē.
• Tajā varoņi var būt viens vai vairāki cilvēki.
• Izmantojot vārdu atkārtošanu vai valoda.
• izdomāts vai iedomāts.
• Parasti stāsts ir par labu pret ļaunu.
• Izmantojot malajiešu valodu.
• Vārdu skaits nav ierobežots.
• Ir darbs literatūra ilgi.

2. Īss stāsts

īss stāsts vai stāsts Īsa ir proza, kas stāsta personāžam un arī konkrēti notikumam. Parasti īso stāstos ietverto vārdu skaits ir aptuveni 5000–10 000 vārdu. Tāpat kā sāga, arī īsiem stāstiem ir vairākas iezīmes, proti:

• Tajā ir norādīts autora vārds. (Parasti ievieto īstā stāsta nosaukumā)
• Vietas iestatījums griežas ap apkārtni.
• Tajā ietvertās vērtības atšķiras.
• Stāsti, kas tiek stāstīti, ir daudzveidīgāki, var pastāstīt par labo un ļauno, var pastāstīt par cilvēka satraukumu utt.
• Izmantojot indonēziešu valodu.
• Tas ir mūsdienīgs literārs darbs.

Pamatojoties uz iepriekš sniegto skaidrojumu, mēs varam uzzināt, kur slēpjas atšķirība starp sāgu un noveli. Atšķirības ietver:

1. Laiks, kad attīstījās literatūra, un valoda, kuru tā izmantoja

Hikayat ir sena literatūra, kas dzimusi un attīstījusies senajā malajiešu laikmetā, tāpēc nav pārsteigums, ka lietotā valoda ir senā malajiešu valoda. Lai varētu izlasīt šī literārā darba saturu, mums vispirms ir jātulko malajiešu valoda. Tikmēr noveles ir literāri darbi, kas dzimuši un attīstīti mūsdienu laikmetā, tāpēc lietotā valoda ir arī indonēziešu valoda, kas ir galvenā tautas valoda. Indonēzija laikmetā moderns.

2. Autora vārds

Sāgā autora vārds nav zināms vai anonīms, tāpēc sāgu bieži uzskata par kopīgu darbu vai vietējo iedzīvotāju darbu. Tikmēr īsā stāsta autora vārdu var viegli noteikt, jo autora vārds bieži tiek norādīts zem īstā stāsta nosaukuma.

3. Vārdu skaits un vietas iestatījums

summa vārdu sāgā mēdz būt dažādas, var būt 5000, 7000 utt. Sāgā izmantotās vietas iestatījums parasti griežas tikai ap vidi vai pils dzīvi. Tikmēr īso stāstu vārdu skaits parasti ir ierobežots līdz apmēram 5000 vai 10 000 vārdiem, lai gan tā attīstībā vārdu skaits var palielināties vai samazināties. Novēlē izmantotās vietas iestatījums parasti ir vieta vai vide cilvēka ikdienas dzīvē. Tomēr arī īsie stāsti var ieņemt vietu, kas nav pieminēta.

4. Varoņi un stāsti tajā

Sāga rakstzīmes parasti ir dažādas, neatkarīgi no tā, vai tā ir viena persona vai vairāk. Sāgā ietvertie stāsti parasti stāsta tikai par labu pret ļaunu. Tikmēr novēlā ir tikai viens varonis. Pat ja ir kāds cits varonis, parasti tikai kā galvenā varoņa otrā plāna varonis. Īsos stāstos ietvertos stāstus var dažādot, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz ikdienas dzīvi, cilvēku satraukumu, piedzīvojumiem utt.

Tādējādi diskusija par atšķirību starp sāgu un īsiem stāstiem indonēziešu valodā. Var būt noderīgi.